Terminoloģija
Ailsānes– gluds profils, kuru izmanto akurātai ailas apdarei.
Arka - Lokveida pārsegums starp balstiem vai virs ailas.
Balustrāde - Balkona, terases, jumta malas u. c. nožogojums, kas sastāv no balustriem un horizontālas margas.
Balustrs - Balustrādes elements nelielas apaļas kolonnas vai stilizētas vāzes veidā
Būvlaide, arī apbūves līnija - Nosacīta apbūves robeža, līdz kurai atļauts celt ēkas.
Būvprojekts - jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepirciešamo teritoriju, palīgbūvēm un būviekartām. (MK Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi")
Bāze- Profilēts kolonnas, pilastra, staba pamats
Cokols- Celtnes, pieminekļa vai nožogojuma redzamā arhitektoniski izceltā pamatne.
Donžons, arī bergfrīds- Liels, brīvstāvošs sargtornis viduslaiku pilī, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
Entāze- Kolonnas stāva pakāpenisks saresninājums. Rada kolonnas stabilitātes ilūziju.
Erkers- Vairāku stāvu augstumā uz āru izvirzīta ieapaļa vai stūraina izbūve ēkas ārsienā, kas nesniedzas līdz zemei.
Fasāde it.: faccia (face) - seja 1. Ēkas ārējā redzamā daļa.Izšķir galveno, sānu, sētas, ielas, dārza u.c. fasādes. 2. Ēkas galvenā siena ( ar galveno ieeju). Frīze it.: fregio - rotājums 1. Klasiskajā orderī - ornamentāli dekoratīva josla antablamenta vidusdaļā.2. Ornamentāli dekoratīva josla sienas augšdaļā vai lejas daļā (pie grīdas).
Frontons lat.: frontis - seja, priekšpuse-Fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā. Radies orderu arhitektūrā kā divslīpju jumtgale. Atšķirībā no zelmiņa frontonu aptver dzegas. Frontonu izmanto arī par dekoratīvu noslēgumu portāliem u. tml.
Furnitūra– mehānismi, kuri nodroљina nepiecieљamo vērtnes atvērљanu un vienmērīgi sadala slodzi uz loga vērtnēm. Modernajai furnitūrai nav nepiecieљama speciāla apkalpoљana un ļauj atvērt vērtnes daћādās plaknēs, labi regulējot gaisa plūsmu.Guļbūve-Celtne, kuras sienas veido līmeniski cits virs cita likti apaļkoki vai šķautņi, savienoti pakšos vai statņos.
Imposts-1. Arhitektoniski izcelta arkas pēda virs staba, kolonnas vai sijas.2. Arhitektoniska detaļa starp kapiteli un arku vai siju.3. Loga spraislis
Joms- Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta baznīcas telpas daļa. Tiek izmantota, lai balstītu jumta pārsegumu. Telpā parasti ir 2 līdz 5 jomi. Vidējais joms parasti ir platāks un augstāks nekā sānu jomi.
Jumtgale, arī zelminis, ģēvele.- Divslīpju jumtu noslēdzoša siena. Atšķirībā no frontona zelmini neaptver dzegas.
Jumta mugura, arī kore, čukurs -Šķautne jumta plakņu sadurvietā.
Kapitelis lat.: caput - galva -Vertikālu balstu (kolonnas, pilastra, staba) vainagojums.
Konsole- No sienas virsmas izvirzīts, ar vienu galu sienā iespīlēts konstruktīvs balstelements. Dekoratīvajā mākslā un arhitektūrā mēdz būt volūtas vai akanta lapas formā
Kontrforss fr.: contre force - pret spēks -Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā, kas uztver velves vertikālo spiedienu.Kontrforss var būt pakāpienveidīgs vai slīps, pakāpeniski paplašinoties uz leju. - Gotiskajā arhitektūrā kontrforss parasti ir atsevišķi stāvošs un velves spiedienu uztver caur arkbutānu. Antīkajā un Bizantijas arhitektūrā atrodas celtnes iekšpusē, viduslaikos - ārpusē
Kore, arī čukurs, jumta mugura - Šķautne jumta plakņu sadurvietā.
Konsole, kam ir vairāk dekoratīva nozīme
Lukta - Balkons ērģelēm vai publikai baznīcā
Laminētie logi– tie ir plastmasas logi, kuri izgatavoti no plastmasas profila. Laminētais profils parasti ir plastmasas profils, uz kura rūpnieciskā veidā uzlīmēta dekoratīva plēve. Parasti plēve imitē koku vai RAL (krāsu standarts) veidus.
Laminētsvai triplex stikls – izturīgs pret triecieniem un aizsargā no uzbrucējiem.
Logs– tie ir tādi elementi, kuri veido mikroklimatu telpā, nodroљina normālu temperatūru, gaisa un mitruma reћīmu, nodroљina gaisa apmaiņu, aizsargā no trokљņa.
Loga profils– rāmis, kurљ sastāv no vairākām gaisa kamerām, kuras nodalītas ar plastmasas starpsienām. Profilam ir tukљa plastmasas forma ar stipru metāla karkasu izturībai.
Logu gumijas– būtiska logu profila sastāvdaļa ir blīvējumi, kuri nodroљina hermētiskumu. Tās ir caurulītes vai salocītas formas ieliktņi, kuri atrodas pa perimetru starp rāmi un vērtni. Tie aizsargā no aukstā gaisa, putekļu, mitruma un trokљņa iekļūљanas telpā. Blīvējumus izgatavo no speciālas gumijas, gumijas plastmasas vai silikona. Blīvējuma kalpoљanas termiņљ ir 10 – 15 gadi, kamēr tas nezaudē savas sākotnējās īpaљības.
Mezonīns it.: mezzanino - pusstāvs -1. Nepilns stāvs starp diviem celtnes stāviem. Parasti izmanto saimnieciskām vajadzībām.2. Stāvs jumta izbūvē. Tas atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu. Sastopams 19.gs. mazstāvu koka vai mūra apbūvē.
Mansarda jumts - Lauztas formas jumts ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu.Mansarda jumtā parasti izbūvē dzīvojamās telpas ar logiem stāvajā jumta plaknē.
Mikroventilācijavai ziemas vēdināљana – neliela sprauga loga rāmī un vērtnē, kura nodroљina pastāvīgu svaiga gaisa pieplūdi. Tā rada dabisku gaisa cirkulāciju telpā. Mikroventilācija novērљ kondensāta veidoљanos uz logu stikliem un dzīvokļa sienām.
Nulles cikls - būves (ēkas) pazemes un virszemes daļas būvdarbu posms līdz būves (ēkas) nosacītās nulles (pirma stāva grīdās) līmeņa atzīmei, ja plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav noteikts citādi.
Paloda- Durvju vai loga aplodas augšējā līmeniskā daļa.
Palodze- Loga aplodas apakšējā līmeniskā daļa (arī tai piestrādātais dēlis telpas iekšpusē).
Panduss - Taisnstūra vai izlocīta slīpa virsma (13 - 14 grādi).
Panelis - 1. Ēkas iekšējo sienu apakšdaļas apdare, kas atšķirīga no pārējās sienas apdares. tas var būt koka apšuvums, krāsojums, tapetes, ... .2. Celtniecības elements.
Pasāža fr.: passage - pāreja -Segta galerija ar veikalu vai kantoru telpu rindu. Telpas var būt izkārtotas vairākos stāvos.Pasāžai ir izejas uz paralēlām ielām
Profilējums -Šķērsgriezumā liektās vai lauztās formās veidota josla.Piemēram - gar ailas malu, dzegu, velvju ribās.
Portiks-lat.: porta - ieeja, vārti Arhitektoniski vai skulpturāli veidota ieeja ēkā.
Profils -Virsmas vai arhitektoniskas detaļas (ailas malas, dzegas, .. ) šķērsgriezums.
Propileji - Monumentāli vārti, ieeja ko veido kolonnāde un portiki, kas izvietoti simetriski pa ieejas asi.Tiek izmantoti kā ieeja pilsētā, arhitektoniskā ansamblī, templī
Sarkanā līnija -Ielas robeža.
Statnis -Koka konstrukcijā stateniski iestrādāts elements
Stāvbūve - Celtne, kuras sienas veido stateniski cits pie cita likti apaļkoki vai šķautņi
Stiegrotais stikls– to iegūst velmēљanas procesā, kurā stieples tīklu vai stiepli vienā virzienā iespieћ starp diviem stikla slāņiem. Stiegrotais stikls garantē mājas droљību un ugunsdroљību.
Ūdens notekas– gluds, līdzens profils, kuru uzstāda ārpusē un kurљ paredzēts lietus ūdens novadīљanai.
Rūdīts stikls– tas ir izturīgs pret triecieniem un temperatūras paaugstināљanos. Ja float – stiklu uzkarsēt līdz temperatūrai 650 – 7000C un pēc tam strauji atdzesēt ar auksta gaisa plūsmu no abām pusēm, izveidojas stikls, kas 4 – 5 reizes ir izturīgāks par parasto. Ja parastajam stiklam lūzuma pretestība sastāda 40 Mpa (N/mm2), tad rūdītajam stiklam љis rādītājs sasniedz 120 – 200 Mpa (N/mm2). Termiski apstrādātiem stikliem droљība ir atkarīga no biezuma, malas apstrādes un no tā, vai tajā ir kādi piemaisījumi.
Reflektora stikls– aizsargā no saules un tas ir atstarojoљs materiāls.
Rekonstrukcija - būves vai tās daļas pārbūve, mainot buves vai tas daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.
Renovācija - būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomianot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būve, nemainot tās apjomu un funkciju.
Profila kamera – pilna profila konstrukcija. Profila iekљienē atrodas starpsienas, kuras kalpo par „izturības ribām” un veido daudzus nodalījumus, kas piepildīti ar gaisu.
Palodze– љis elements iebīdīts 1 cm dziļumā zem loga rāmja. Palodzes љuves un loga konstrukcijas tiek savienotas ar baltu silikona hermētiķi.
Stikls– viendabīgs amorfs ciets materiāls, kurљ rodas, ja uzkarsēto materiālu ātri atdzesēt un tajā nepaspēj izveidoties kristālu struktūra, kuri satur daudz silīcija dioksīda, kas tiek izmantots logiem, traukiem. Augstas kvalitātes lokљņu stikls vēl arī љodien tiek raћots pēc metodes, ko 1959. gadā patentēja angļu zinātnieks Alisters Pilkingstons. Љī metode ieguva nosaukumu – float – stikla raћoљana. Uzkarsēta љķidra stikla masa tiek izlieta speciālā vannā uz atdzesēta svina virsmas. Rezultātā stikls izdodas viendabīgs un ar lieliski gludu virsmu.
Selektīvais stikls- par selektīvām izstrādnēm dēvē stikla pārklājumu, kuram ir zema atstaroљanas spēja (zemas emisijas pārklājums - LOW E). Jo zemāks emisijas koeficients, jo mazāki siltuma zaudējumi. Bez tam, stikls ar optisko pārklājumu un emisijas koeficientu E=0,004 atstaro atpakaļ telpā vairāk kā 90% enerģijas, kura iziet no loga. Selektīvā stikla siltuma izolācijas spēja ir labāka nekā parastajam. Īsie saules siltuma viļņi labi iziet caur stiklu, bet garie efektīvi atstarojas no virsmas. Siltuma izolācijas pārklājums būtībā ir metāla oksīda slānis, kurљ atstaro atpakaļ infrasarkanos starus. Ņemot vērā, ka pārklājums ir starp stikliem iekљienē, tas nekādā ziņā neietekmē ekspluatāciju. Љāds stikls jāizmanto, kad ir viens stikla paketē. Tādā veidā iespējams paaugstināt konstrukcijas siltuma izolācijas īpaљības.
Stikla pakete– vienslāņa stikls siltumu aiztur ļoti maz, pat ja palielinātu tā biezumu. 4 mm stiklam siltuma vadītspējas koeficients 5,8 W/m2K, 6 mm – 5,6 W/m2K. Tāpēc mūsdienās tiek izmantotas stikla paketes. Stikla pakete sastāv no vairākiem stiklu slāņiem, kas hermētiski savienoti pa perimetru. Parastās stikla paketes siltuma vadītspējas koeficients (4-15-4) U=2,7 W/m2K. Tas nozīmē, ka ir saglabāti 50% saraћotā siltuma, bet izmantojot stikla paketi ar siltuma izolācijas stiklu un piepildītu ar inerto gāzi (argonu), љis koeficients būs 1,1 W/m2K un tas nozīmē, ka tiek saglabāti 75% saraћotā siltuma. Stikla paketē ir 2 vai 3 stikli, kas savienoti vienādos attālumos. Attāluma lielums ir atkarīgs no tā saucamo „distances rāmju” platuma – alumīnija profilu ar taisniem stūriem, kuri var būt, piemēram, 6 mm vai 10 mm un tml. Optimāls attālums starp stikliem ir 15 – 16 mm un palielināt љo attālumu nav lietderīgi, tā kā tālāk siltuma vadītspējas koeficients nemainās.Stikls faktiski ir mūћīgs materiāls, tāpēc stikla pakete bez problēmām kalpos 50 gadus. Stikla paketi kā gaismas caurlaidīgu elementu ievieto ne tikai logos, to var izmantot durvīs, starpsienās, ziemas dārzu sienās un jumtos, fasāћu stikloљanai. Stikla paketes veidu nosaka sekojoљs apzīmējums 4 – 16 – 4, kas nozīmē, ka tā ir vienkameras stikla pakete no diviem 4 mm stikliem ar 16 mm atstarpi starp tiem. Par savienojoљo elementu stikla paketē kalpo distances rāmis no alumīnija, tērauda vai plastmasas profila. Stikla pakeљu platums var būs daћāds, un jo biezāks stikls, jo zemāka siltuma vadītspēja.
Statnis - Koka konstrukcijā stateniski iestrādāts elements
Vitrāћa lat.: vitrum - stikls - Virsma kas veidota no krāsaina stikla gabaliņiem. Parasti ievieto ailās vai starpsienās.
Zelminis, arī jumtgale, ģēvele.- Divslīpju jumtu noslēdzoљa siena. Atљķirībā no frontona zelmini neaptver dzegas.
